Diagnostika
PAH/PH diagnostikā tiek veikta
- Elektrokardiogramma
- Plaušu rentgenogramma
- Ehokardiogrāfija
Svarīgākais izmeklējums jeb skrīningizmeklējums plaušu hipertensijas diagnostikā ir ehokardiogrāfija. Ar šo metodi asinsspiedienu plaušu artērijā nosaka netieši.
Izvērtējot ehokardiogrāfiju, rūpīgi jāanalizē labās sirds daļas, jānosaka trikuspidālās regurgitācijas ātrums un labā kambara sistoliskais spiediens, ko ehokardiogrāfijas speciālisti bieži apzīmē ar burtiem LKSS. Ja LKSS ir lielāks par 35 mm/Hg jānoskaidro labā kambara sistoliskā spiediena paaugstināšanās iemesls. Labā kambara sistoliskais spiediens korelē ar pulmonālo arteriālo spiedienu.
Ja ehokardiogrāfiski konstatēta pulmonalā hipertensija, jāizslēdz biežākie tās iemesli – sirds kreiso daļu sistoliska vai disatoliska disfunkcija, vārstuļu problēmas, plaušu slimības, trombembolijas. Ja pacientam šo slimību nav vai ir kāda saslimšana, kas izraisa pulmonālu arteriālu hipertensiju, tad var noteikt 1. grupas jeb pulmonālās arteriālās hipertensijas diagnozi. Šādos gadījumos nepieciešams veikt sirds zondēšanu.
- Labās sirds puses zondēšana jeb kateterizācija
Zondēšanas laikā asinsspiedienu plaušu artērijā izmēra tieši. Pēc tās vajadzības gadījumā pacientam tiek nozīmēta patoģenētiska slimības terapija.
- Kompjūtertomogrāfija
- Spirogrāfija
Ar to novērtē plaušu mehānisko funkciju. Iespējams noteikt gan plaušu statiskos rādītājus, piemēram, vitālo kapacitāti, gan dinamiskos rādītājus – forsēto vitālo kapacitāti, forsētas izelpas vienas sekundes tilpumu.
- BNP līmeņa noteikšana asinīs
- 6 minūšu iešanas tests
Visus šos izmeklējumus un to rezultātu vispusīgu analīzi iespējams veikt Latvijas Kardioloģijas centrā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
