Kas tas ir?
Kas ir pulmonālā hipertensija?
Pulmonālā hipertensija (PH) ir sindroms, kuru raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās – asinsvados, kas nogādā venozās asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo smagāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim. Tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli un sašaurinās plaušu asinsvadi, kas var radīt trombozes risku.
Pulmonālās hipertensijas klasifikācija
Pēc patoģenēzes mehānisma plaušu hipertensija tiek klasificēta 5 grupās:
1. Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) – visretāk sastopamā un viena no ātrāk progresējošajām PH formām. Latvijā tā ir diagnosticēta tikai katram ceturtajam saslimušajam. Mirstība slimniekiem ar PAH var sasniegt augstākus rādītājus nekā mirstība ar atsevišķām vēža formām, ieskaitot krūts un kolorektālo vēzi.
2. PH saistībā ar sirds kreisās puses patoloģiju
3. PH saistībā ar plaušu saslimšanām
4. PH saistībā ar trombembolijām
5. PH saistībā ar dažādiem iemesliem
Pulmonālā arteriālā hipertensija
Pulmonāro arteriālo hipertensiju raksturo pulmonālās vaskulārās rezistences pieaugums (plaušu asinsvadu pretestība). Rezultātā rodas sirds labā kambara pārslodze un mazspēja. Lai gan PAH ir visretākais plaušu hipertensijas tips, šī grupa ir vienīgā, kurai pašlaik pasaulē ir apstiprināta un pieejama specifiska patoģenētiska terapija. Aprēķināts, ka PAH prevalencei attīstītajās valstīs jābūt 50 gadījumi uz miljons iedzīvotājiem.Latvijā 2010. gadā slimības prevalence bija 13,9 gadījumi uz miljons iedzīvotājiem. PAH pacientiem ir nepieciešama agrīna, precīza un uzlabota diagnostika, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un ilgumu.
PAH simptomi
Slimības simptomi ir nespecifiski un sākotnēji to bieži jauc ar citām sirds, plaušu vai hematoloģiskām saslimšanām. Biežākie simptomi ir elpas trūkums, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, ģīboņi, lūpu cianoze (zilgana nokrāsa). Nespecifiskie simptomi apgrūtina un novēlo diagnostiku.
Kas slimo ar PAH?
Lielāks risks sasirgt ir tiem, kam ir iedzimta sirdskaite, sistēmas sklerodermija vai citas sistēmiskas slimības, portāla hipertensija, HIV infekcija. Slimība var būt arī ģenētiski iedzimta vai pārmantota ģimenē. Dažkārt slimība attīstās, ilgstoši lietojot noteiktus medikamentus vai ēstgribu nomācošus līdzekļus. Ar PAH var saslimt jebkurā vecumā – gan bērni, gan pieaugušie, tomēr biežāk to sastop jaunām sievietēm reproduktīvajā vecumā (20 – 40 gadi). Latvijā, līdz ar vēlīno slimības konstatēšanu, vidējais pacientu vecums ir aptuveni 50 gadi.
